Search

Apzināta karjera!

Cik daudziem no mums, dzīvojot savu darba dzīvi, kaut reizi ir ienākusi prātā doma – vai esmu savā īstajā vietā? Vai esmu izdarījis pareizās izvēles savā karjerā? Varbūt vajag ko mainīt un šķiet ka vajag?! Tikai kā?

Cik bieži mēs savā profesionālajā ceļā stāvam krustcelēs, apzinoties ka solis vienā vai otrā virzienā var maksāt daudz - mums pašiem kā personībām, mūsu ģimenēm un visam citam ap mums, taču profesionālās ambīcijas un dzinulis pēc arvien lielākas materiālās labklājības dīda. Ko iesākt?

Cik bieži konstruktīvu skatu aizsedz emocijas un mirkļa sajūtas?!

Cik reizēm strauji dzenamies pakaļ panākumiem, pa ceļam upurējot tik daudz ko un stāvot nākamajās profesionālajās krustcelēs ne vienmēr varam atbildēm uz visiem 100%, ka bija tā vērts!

Kas ir pareizi un nepareizi būvējot savu karjeru? Ideālas receptes nav! Viss ko varam darīt – apzināti spert ik soli!

Ārā no rāmjiem!

Lai sāktu apzinātu ceļu karjerā, vispirms jāizkāpj ārā no saviem rāmjiem, kuros reizēm par daudz esam paši sevi ielikuši.

Runājot ar cilvēkiem, kas ir sava karjeras ceļa meklējumos vai apmaldījušies profesionālajos džungļos, ir dzirdēti daudz par daudz nepamatoti stereotipi un nepietiekamas vai pārlieku augstas pašapziņas būvētas līnijas.


Te daži piemēri:

“Man tik ļoti patīk x darbs, bet es neesmu tik zinošs, lai to darītu” – Tiešām? Varbūt uzņēmumā, kur varētu strādāt savu sapņu darbu, svarīgāk ir speciālista vēlme un degsme darīt, nevis zināšanas, kuras var iemācīties darba vietā! Varbūt pietrūkst nevis zināšanas, bet drosme?

“Vairs nejūtu gandarījumu darbā, taču citā jomā sākt darboties ir neiespējami” – Kāds ir pamatojums? Kāpēc neiespējami? Varbūt mēs meklējam sev attaisnojumus, kāpēc ko nemainīt, jo tā ir vieglāk, stabilāk, mierīgāk.

“Manā ģimenē visi ir x jomas pārstāvji, mans ceļš arī noteikti ir tur” – Jūsu karjera ir jūsu ceļš!

“Vispār es gribēju mācīties x specialitātē, taču vecāki teica, ka tā nav nekāda profesija, tāpēc sāku studēt y profesiju… Pēc 2.kursa studijas pametu, augstāko izglītību joprojām neesmu ieguvis” – Vecāku viedoklis ir svarīgs un nozīmīgs, tas noteikti ir jāuzklausa un jārespektē, taču izvēles jāizdara mums pašiem.

“Pirms sāku stabilu karjeru, gribu visu pamēģināt, tā visi dara” – Vai nav žēl sava laika, visu mēģinot un katrā darba vietā strādāt maksimums 0.5 - 1 gadam? Un vai tiešām visu pamēģināt?!

“Man nepatīk mans darbs, taču tas ir stabils” – Vai tik mēs stabilitāti par darbu un darba vietu neidealizējam? Bez tam, darot darbu, kas nesniedz gandarījumu arī rezultāts nāk daudz grūtāk un nekad nebūs izcils, taču piespiežot sevi darīt darbu kas nepatīk, var ciest daudz nozīmīgākas un stabilākas lietas – veselība, ģimene, emocionālais miers.

“Es pieņēmu piedāvājumu uzņēmumā, kas man nepatīk, taču alga būs 2x lielāka” – ne visu var nomērīt naudā. Darbā mēs pavadam otru lielāko daļu no sava laika (pirmo mēs noguļam 😊). Ja ir jāatrodas vidē starp kolēģiem, kur nejūtamies komfortabli… Var! Taču cik ilgi?

“Te ir tāds bardaks, es iešu strādāt uz uzņēmumu, kur ir daudz sakārtotākas lietas” – Neskati vīru no cepures, var gadīties bēgt no vilka, taču ieskriet lācim tieši rīklē. Nav perfektu darba vietu, katrā ir un būs kādas nepilnības, gluži kā mūsos pašos. Būtiskākais ir saprast, ko varu un ko nevaru pieņemt savā darbā, jo ideālas kārtības nav nekur (būsim godīgi – mājās taču arī mums nav 100% ideāla kārtība vienmēr un katru dienu).


Ticu, ka kaut reizi ar šādiem vai līdzīgiem rāmjiem mēs katrs esam saskārušies savas karjeras laikā. Svarīgi pieķert pašam sevi aiz rokas, saprast rāmja līnijas un kāpt no tām ārā. Galu galā dzēšgumijas vēl neviens nav likvidējis.


Definēt vēlmes!

Otrkārt, ceļā uz apzinātu karjeru svarīgi saprast un definēt savas vēlmes gan īstermiņa, gan ilgtermiņa griezumā, kur svarīgi domāt PATIESI un reāli.

P – ersonīgi – kas jums ir svarīgi/nozīmīgi karjerā? Kāpēc?

A – pzināti – kur atrodaties tagad un kur vēlaties doties?

T – iešs ceļš - uzstādiet mērķus, definējiet atskaites punktus un atzīmējiet sasniegto!

I – eguldījums – ielguldāmie līdzekļi (laiks, zināšanas, nauda, prioritātes), ko un cik daudz esat gatavi dot savas karjeras attīstībai un profesionālajai izaugsmei.

E - s un citi - ko vēlaties iegūt sev un kā karjeras ambīcijas ietekmē un varētu ietekmēt tuviniekus?

S - saskaņā ar plānu - uzreiz nevienu no pirmās uz divpadsmito klasi nepārceļ. Sadaliet mērķi mērķīšos!

I - ilgtermiņš un īstermiņš - vai tas kas šodien šķiet zelta ceļš, tāds būs arī rīt?


Ceļā uz to lai būtu PATIESI sasniegumi, PATIESI ienākumi un PATIESA izaugsme, svarīgākais būt PATIESAM cilvēkam pret sevi. Mēs mākam celt sevi augstāk par zvaigznēm un likt zemāk par zāli, taču būt ziepju burbulī, skatīties caur to un būvēt savu karjeru tajā ir negodīgi.

Būt PATIESAM ar saviem plusiem un mīnusiem un būt objektīvam un godīgam pašam pret sevi, tas ir tas, kas jāpatur prātā savā karjeras ceļā.


Darīt!

Trešā, vissvarīgā lieta ir – apzināti darīt!

Vilciens varbūt arī piestās visās stacijās, taču savā krāsainajā un zināšanām bagātajā karjeras ceļojumā mēs varam doties tikai tad, ja nopērkam biļeti, saliekam somu un dodamies uz staciju. Taču pats galvenais, saprotam iemeslu KĀPĒC vēlamies kur nonākt. Kāpēc daram to ko daram?


Apzināta karjera nebūt nav viegls ceļs, vai ne? Tāpēc lieti noder, ja ir kāds, kurš palīz atrast ceļa karti!


#riseuphr

4 views0 comments