Tas brīdis, kad vakarā plkst. 18:00 saprotat, ka neesat šodien paēdis pusdienas - jo strādājāt, kad aizmirsāt atzvanīt vīram vai sievai – jo bija darbs pēc darba.
Tas brīdis, kad neatcerējāties apsveikt vārda dienā savu labāko draugu – jo visa diena pagāja sapulcēs.
Tas brīdis, kad atbraucat mājās no veikala un secināt, ka galveno vakariņu sastāvdaļu esat aizmirsis nopirkt, jo pats bijāt veikalā, bet prāts darbā.
Tas brīdis, kad ģimenes locekļi ar jums runā, taču jūs īsti neesat dzirdējis par ko, jo domās turpinājāt strādāt…
Robeža starp darbu un brīvo laiku pandēmijas laikā ir kļuvusi vēl trauslāka un tādējādi risks būt pārslogotam, atrodoties nepārtraukti darbā, gan fiziski, gan mentāli ir kļuvis augstāks.
Kā strādāt apzināti? Kā efektīvi vadīt savu darba dienu? Kā veiksmīgāk pārslēgties no darba uz mājām, kad iztrūkst tik ierastie paradumi? Universālu risinājumu nav! Taču, ieviešot savā ikdienā dažas vienkāršas lietas, iespējams veiksmīgāk rast līdzsvaru dienas steidzīgajā ritmā.
1. Pieņemt, ka nav iespējams perfekts darba un brīvā laika plāns, kas strādās vienmēr un derēs visām situācijām.
2. Izvirzīt rutīnas prioritātes, par pamatu ņemot sevi un savas vajadzības veselīgākai dzīvei.
3. Ieviest dienas režīmu, kurā ir iekļautas trīs būtiskākās lietas – darbs, laiks sev un laiks ģimenei. Lai sākumā veiksmīgāk pieturētos pie disciplīnas, var mēģināt talkā ņemt modinātāju, vai pievienot telefonā atgādinājuma zvanu. Tad jaunajā darba rutīnā režīmu ar īsām atpūtas pauzēm, pusdienām vai vienkārši mirkli sev, lai iedzertu gardu kafiju, īstenot būs vieglāk.
4. Radīt jaunus, pielāgotus paradumus. Ja agrāk ceļa posms no darba uz mājām kalpoja, kā labs veids, lai noslēgtu darba dienu un sāktu vakaru sev, tad šobrīd to var aizvietot ar pastaigu svaigā gaisā.
5. Īstenot savu pašdisciplīnas plānu, atrodot labākos kontroles mehānismus. Piemēram, izveidojot īsu “chek list”, kur atzīmēt sev dienas beigās paveikto ne tikai darbā, bet arī paveikto priekš sevis un saviem tuviniekiem.
6. Ieplānot laiku neplānotajiem darbiem – rezervējot katru dienu kalendārā noteiktu laika posmu, tiem darbiem, kurus iepriekš nevar konkrēti paredzēt. Tai skaitā arī bērnu niķiem, pēkšņiem zvaniem, vai varbūt dažu minūšu pēcpusdienas snaudai.
Jautāsiet - un ko darīt situācijās, kad balanss ir, taču darāt darbu tikai tāpēc, ka ir jāstrādā, ir jāpelna, ir sevi jārealizē profesionāli, taču gandarījums par darbu ko darāt nav.
Ko darīt kad rodas sajūta, ka apkārtējā vide un darba pienākumi liek Jums mainīties tik ļoti, kad šķiet, ka pamazām zaudējat savu Es, zaudējat atbildi uz jautājumu, kāpēc es daru šo darbu un ko iegūstu priekš sevis to darot? Arī šajā situācijā var apgalvot, ka esat bez vēsts pazudis darbā, bez vēsts pazaudējis sevi atbildībā pret uzņēmumu un pienākumiem ko veicat. Un arī šeit viena pareizā risinājuma nav. Nav pareizās atbildes, taču ir jābūt drosmīgiem tās meklēt. Kur?
Pirmkārt, godīgā sarunā ar sevi, sākot šo sarunu ar jautājumu – ko man nozīmē darbs? Vai tas ir pašapliecināšanās veids, iztikas avots, sapņu realizācija, profesionālo ambīciju īstenošana, statuss, savas vērtības celšanas iespēja vai viss kopā?
Atbilžu meklēšana nekad nav viegla. Bieži skats no malas un uzdoti īstie jautājumi, īstajā brīdī, var palīdzēt rast harmoniju starp savu ES un ES DARBĀ. Viena no iespējām gūt neitrālu viedokli un atslēgas uz atbildēm ir karjeras konsultācijās.